Lēdurga aug gudri un droši mums visiem!

Ko cilvēki jautā

"Vai projektam ir veikts pilnais ietekmes uz vidi novērtējums?"

Kā ir patiesībā

Valsts vides dienests veica šī projekta sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu (lēmums Nr. AP24SI0053, 13.02.2024): dienests izvērtēja tehnoloģiju, apjomu un paredzamo ietekmi un secināja, ka ietekme ir lokāla, kontrolējama un pārvaldāma, tāpēc pilnā novērtējuma procedūra šāda mēroga paplašināšanas projektam nav jāpiemēro. Tā ir kompetentās valsts iestādes izsvērta lēmuma, nevis mūsu izvēle. Tas nenozīmē, ka projekts nav vērtēts, gluži pretēji: Valsts vides dienests projektam ir noteicis četrpadsmit obligātas vides aizsardzības prasības (tehniskie noteikumi Nr. AP24TN0235), kas mums ir saistošas visā darbības laikā. Papildus pēc savas iniciatīvas esam veikuši emisiju un trokšņa modelēšanu, ģeotehnisko izpēti, ATEX sprādzienbīstamības analīzi un neatkarīgu vides un sociālo uzticamības pārbaudi pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas standartiem, kas vietām ir stingrāki par likumā prasīto minimumu.

Ko mēs apņemamies

• Izpildīt visas Valsts vides dienesta noteiktās vides aizsardzības prasības pilnā apjomā, bez izņēmumiem.
• Atklāti iepazīstināt iedzīvotājus ar veikto izvērtējumu galvenajiem secinājumiem klātienes tikšanās reizē.

Ko cilvēki jautā

"Tagad smird un smirdēs vēl vairāk, kā jūs plānojat šo labot?"

Kā ir patiesībā

Projekta sagatavošanas laikā ir veikta emisiju modelēšana, un Valsts vides dienests projektam ir noteicis obligātas vides aizsardzības prasības, tostarp smaku kontroles jomā. Ražošanas process norit slēgtās tvertnēs - tieši tas atšķir mūsdienīgu biometāna ražotni no atklātas kompostēšanas vai kūtsmēslu glabāšanas laukā.

Ko mēs apņemamies

• Ieviest visus tehniskajos noteikumos un nozares labākajā praksē paredzētos smaku kontroles risinājumus.
• Papildus izvērtēt tehnoloģijas, kas smaku emisijas samazina vēl vairāk par obligāto prasību līmeni.
• Izveidot vienkāršu kārtību, kā iedzīvotāji var ziņot, ja sajūt smaku, - un uz katru ziņojumu reaģēt.

Ko cilvēki jautā

"Ražotne kļūs vēl skaļāka un apkārtējie trokšņi neizturami, kā to risināsiet?"

Kā ir patiesībā

Ražotnes modernizācija nenozīmē vairāk trokšņa: jaunas iekārtas un mūsdienīgi tehniskie risinājumi ļauj troksni kontrolēt daudz labāk nekā vecās tehnoloģijas. Projektam ir veikta trokšņa modelēšana, kas izvērtē paredzamo skaņas līmeni pie tuvākajām dzīvojamām mājām.

Ko mēs apņemamies

• Ieviest visus tehniskajos noteikumos un nozares labākajā praksē paredzētos trokšņa samazināšanas risinājumus - klusākas iekārtas, skaņas izolāciju un citus pasākumus, lai troksnis nevis palielinātos, bet maksimāli samazinātos.
• Nodrošināt, ka trokšņa līmenis nekad nepārsniedz normatīvos noteiktās robežas.
• Iepazīstināt iedzīvotājus ar trokšņa modelēšanas galvenajiem secinājumiem saprotamā veidā - klātienes tikšanās reizē kopā ar tehniskajiem ekspertiem.
• Ja pēc darbības uzsākšanas radīsies pamatotas sūdzības - veiksim mērījumus un ieviesīsim vajadzīgos risinājumus.

Ko cilvēki jautā

"Vai smagā tehnika sabojās mūsu ceļus un traucēs ikdienai?"

Kā ir patiesībā

Kopā ar Siguldas pašvaldību esam vienojušies veikt neatkarīgu infrastruktūras slodzes testu, lai izvērtētu ceļa seguma atbilstību plānotajai slodzei. Transporta plūsma palielināsies, taču tā galvenokārt saistīta ar izejvielu piegādi un digestāta izvešanu, un tā ir sezonāla un plānojama. Mēs jau pašlaik esam piekrituši veikt visus nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus un nepieciešamo uzturēšanu, lai ikvienam būtu ērti pārvietoties pa Lēdurgas ceļiem.

Ko mēs apņemamies

• Veikt neatkarīgu transporta un ceļu infrastruktūras izvērtējumu: cik reisu, pa kuriem maršrutiem, kādā tehniskā stāvoklī ir pievedceļi, kādi uzlabojumi nepieciešami.
• Vienoties par transporta kustības maršrutiem un laikiem, kas vismazāk traucē iedzīvotājiem (piemēram, izvairoties no agrām rīta stundām un skolēnu pārvadājumu laikiem).
• Pārrunāt ar pašvaldību mūsu samērīgu līdzdalību to ceļu uzturēšanā un uzlabošanā, kurus projekta transports tieši izmantos.

Ko cilvēki jautā

"Vai šāda ražotne ir droša blakus apdzīvotai vietai?"

Kā ir patiesībā

Biometāna ražotnes Eiropā droši darbojas tūkstošiem - arī tiešā apdzīvotu vietu tuvumā. Projektam ir veikta ATEX sprādzienbīstamības analīze un ģeotehniskā izpēte, un pirms darbības uzsākšanas tiks īstenoti visi normatīvajos aktos un starptautiskajā inženiertehniskajā praksē paredzētie drošības pasākumi.

Ko mēs apņemamies

• Pirms ekspluatācijas uzsākšanas izpildīt visas drošības prasības - bez izņēmumiem.
• Saprotamā veidā izskaidrot iedzīvotājiem galvenos drošības risinājumus klātienes tikšanās reizē.

Ko cilvēki jautā

"Vai pastāv riski ūdens piesārņojumam?"

Kā ir patiesībā

Praktiski nē - viss ražošanas process norit slēgtā sistēmā: izejvielas un digestāts atrodas slēgtās tvertnēs un nenonāk atklātā vidē. Projektam ir veikta ģeotehniskā izpēte, un Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos Nr. AP24TN0235 ir ietvertas četrpadsmit obligātas vides aizsardzības prasības, kas mums ir saistošas visā darbības laikā. Papildus pēc savas iniciatīvas esam veikuši neatkarīgu vides un sociālo uzticamības pārbaudi (Environmental and Social Due Diligence) pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas standartiem.

Ko mēs apņemamies

• Izpildīt visas vides aizsardzības prasības pilnā apjomā - bez izņēmumiem.
• Saprotamā veidā izskaidrot iedzīvotājiem ūdens un augsnes aizsardzības risinājumus klātienes tikšanās reizē kopā ar tehniskajiem ekspertiem.

Ko cilvēki jautā

"Kāds tieši ekonomiskais labums iedzīvotājiem no šī projekta?"

Projekts radīs gan tiešus, gan netiešus ekonomiskos ieguvumus vietējai kopienai. Ekspluatācijas laikā plānots izveidot līdz 10 tiešām darbavietām, taču būtiskākais ieguvums būs vietējās uzņēmējdarbības un reģiona ekonomikas stiprināšana. Plānots, ka biometāna stacija ik gadu iegādāsies lauksaimniecības izejvielas no vietējiem lauksaimniekiem aptuveni 0,6 miljonu eiro vērtībā, kā arī izmantos vietējo transporta un loģistikas uzņēmumu pakalpojumus aptuveni 0,4 miljonu eiro apmērā gadā.

Papildus tam projekts radīs pieprasījumu pēc vietējiem uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, iekārtu servisa, laboratorijas un vides monitoringa pakalpojumiem, būvniecības un inženiertehniskajiem pakalpojumiem, komunālajiem pakalpojumiem un citiem ar stacijas darbību saistītiem pakalpojumiem. Šie izdevumi veicinās vietējo uzņēmumu attīstību, palielinās nodokļu ieņēmumus un iedzīvotāju ienākumus, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi visā reģionā.

Ko cilvēki jautā

"Vai projekts joprojām ir tas pats, ko Valsts vides dienests izvērtēja 2024. gadā?"

Kā ir patiesībā

Jā, pēc būtības. Projekta mērķis, pamatdarbības veids un biogāzes un biometāna ražošanas tehnoloģiskā iecere nav mainīta un atbilst darbībai, kuru Valsts vides dienests izvērtēja 2024. gadā, veicot ietekmes sākotnējo izvērtējumu (lēmums Nr. AP24SI0053). Projektēšanas un būvniecības gaitā ir veiktas un var tikt veiktas atsevišķas tehniskas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot procesa efektivitāti, drošību un ekspluatāciju. Tas ir raksturīgi ikvienam būvprojektam un pats par sevi nemaina darbības būtību.

Būtiskākā izmaiņa ir par labu drošībai: no projekta ir pilnībā izņemta sašķidrinātā biometāna (LNG) uzglabāšana 2 × 100 m³ tvertnēs. Aktuālais risinājums paredz biometāna saspiešanu un uzpildi CNG treileros. Mūsu ieskatā šīs izmaiņas nerada jaunu paredzēto darbību un nepalielina ietekmi uz vidi, tāpēc pilns jauns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. Galīgais lēmums par to tomēr ir Valsts vides dienesta kompetencē, un mēs to respektēsim.

Ko mēs apņemamies

• Iesniegt Valsts vides dienestam pilnu aktualizēto informāciju par visām projekta izmaiņām (tas jau ir izdarīts).
• Izpildīt jebkuru dienesta lēmumu par atkārtotu izvērtēšanu vai noteikumu grozīšanu.

Ko cilvēki jautā

"Vai projektam būs vajadzīgi jauni vai grozīti VVD tehniskie noteikumi?"

Kā ir patiesībā

Projektam jau ir veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums un izdoti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi. Tā kā pamatdarbība nav mainīta, pamata pilnīgi jauniem tehniskajiem noteikumiem šobrīd nav. Vienlaikus mēs paši esam iesnieguši dienestam aktualizēto informāciju par projektā veiktajām izmaiņām, tostarp par LNG uzglabāšanas risinājuma izņemšanu, lai dienests var izvērtēt, vai nepieciešami spēkā esošo noteikumu grozījumi vai atsevišķu nosacījumu precizēšana.

Papildus atbilstoši dienesta norādījumiem risinām ar sprādzienbīstamību un rūpniecisko avāriju riskiem saistītos jautājumus, tostarp ATEX izvērtējumu.

Ko mēs apņemamies

• Izpildīt spēkā esošos tehniskos noteikumus pilnā apjomā un ieviest visus grozījumus, ko dienests noteiks.

Ko cilvēki jautā

"Vai plānots palielināt LNG uzglabāšanas apjomus?"

Kā ir patiesībā

Nē, gluži pretēji. No aktuālā projekta sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošana un uzglabāšana ir izņemta pilnībā: vairs nav paredzētas iepriekš būvprojekta ģenerālplānā norādītās 2 × 100 m³ uzglabāšanas tvertnes. Biometāns tiks saspiests un uzpildīts CNG treileros.

Ko cilvēki jautā

"Kā tiks pieņemti un uzglabāti kūtsmēsli un citi substrāti?"

Kā ir patiesībā

Šķidrie kūtsmēsli un citi šķidrie substrāti tiks piegādāti specializētās autocisternās un novadīti slēgtā pieņemšanas sistēmā. Cietie substrāti tiks piegādāti ar atbilstošiem kravas transportlīdzekļiem un pieņemti tiem paredzētajā uzglabāšanas un padeves zonā.

Projektā pēc iespējas izmantojam slēgtus pieņemšanas, uzglabāšanas un padeves risinājumus tieši tāpēc, lai samazinātu smaku emisijas, noplūžu risku un substrātu saskari ar apkārtējo vidi.

Ko mēs apņemamies

• Izmantot slēgtus pieņemšanas, uzglabāšanas un padeves risinājumus visur, kur tas tehniski iespējams.

Ko cilvēki jautā

"Vai objektam būs paaugstinātas bīstamības objekta statuss?"

Kā ir patiesībā

Ir sagatavots aktualizēts visu objektā maksimāli vienlaikus esošo bīstamo vielu uzskaitījums un daudzumu aprēķins, lai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 563 atkārtoti pārbaudītu objekta klasifikāciju. Tā kā no projekta ir izņemta LNG uzglabāšana, klasifikācija tiek izvērtēta pēc faktiskajiem maksimālajiem bīstamo vielu daudzumiem aktuālajā projekta risinājumā.

Ko cilvēki jautā

"Vai projektam piemērojamas rūpniecisko avāriju riska novēršanas prasības?"

Kā ir patiesībā

Tā kā LNG jeb sašķidrinātā biometāna uzglabāšana no projekta ir izņemta, šis novērtējums tiek aktualizēts, ņemot vērā faktisko bīstamo vielu nomenklatūru un maksimālos vienlaikus objektā esošos daudzumus.

Ko cilvēki jautā

"Vai VVD ir iesniegta visa informācija par objektā esošajām bīstamajām vielām?"

Kā ir patiesībā

Jā. Informācija par objektā izmantotajām un uzglabātajām bīstamajām vielām Valsts vides dienestam ir iesniegta jau iepriekš. Papildus ir veikts konkrēts biogāzes, biometāna un citu projektā esošo gāzu maksimāli vienlaikus objektā esošo daudzumu aprēķins, ņemot vērā aktuālo tehnoloģisko konfigurāciju.

Tā kā LNG uzglabāšana 2 × 100 m³ tvertnēs no projekta ir izņemta, šis daudzums aktuālajā riska izvērtējumā vairs netiek ietverts. Objekta klasifikācija tiek vērtēta pēc faktiskajiem maksimālajiem bīstamo vielu un gāzu daudzumiem.

Ko cilvēki jautā

"Vai ir sagatavota rūpniecisko avāriju novēršanas programma?"

Kā ir patiesībā

Ņemot vērā projektā veiktās tehnoloģiskā risinājuma izmaiņas, īpaši LNG uzglabāšanas izņemšanu, un aktualizēto bīstamo vielu daudzumu aprēķinu, rūpniecisko avāriju novēršanas programmas izstrāde projektam nav nepieciešama.

Ko cilvēki jautā

"Kādā stadijā ir piekļuves ceļu izvērtējums, un kādi ir līdzšinējie secinājumi?"

Kā ir patiesībā

Piekļuves ceļu un iespējamo transporta maršrutu izvērtēšana ir uzsākta. Ir identificēti galvenie paredzamie maršruti, un tiek vērtēts to tehniskais stāvoklis, brauktuves platums, seguma tips, nestspēja, krustojumu ģeometrija un smagā transporta kustības iespējas.

Ko mēs apņemamies

• Piesaistīt kompetentu ceļu infrastruktūras speciālistu tehniskajam vērtējumam tajos posmos, kur paredzama būtiskākā projekta transporta slodze.

Ko cilvēki jautā

"Cik daudz smagā transporta brauks pēc ražotnes darbības uzsākšanas?"

Kā ir patiesībā

Pašreizējais loģistikas aprēķins paredz vidēji aptuveni 15 kravas transporta piegādes vai izvešanas operācijas dienā. Tā kā viena piegāde nozīmē transportlīdzekļa iebraukšanu un izbraukšanu, tas atbilst aptuveni 30 smagā transporta kustībām dienā.

Aprēķins balstīts uz:

• izejvielu piegādes apjomu;
• viena transportlīdzekļa faktisko kravnesību;
• digestāta un citu produktu izvešanas apjomiem;
• sezonālajām piegāžu svārstībām;
• ražotnes darba dienu skaitu gadā.

Ko cilvēki jautā

"Pa kuriem ceļiem brauks transports, un kā izvēlēti maršruti?"

Kā ir patiesībā

Ir identificēti prioritārie maršruti izejvielu piegādei un produkcijas un digestāta izvešanai. Galvenais princips ir pēc iespējas izmantot valsts un pašvaldības ceļus ar piemērotāku segumu un nestspēju un minimizēt smagā transporta kustību pa blīvi apdzīvotām teritorijām un tehniski vājākiem vietējiem ceļiem, tostarp izvairoties no nevajadzīgas smagā transporta kustības Lēdurgas centrā.

Maršrutu izvēlē vērtējam:

• ceļu nestspēju un segumu;
• brauktuves platumu;
• tiltu un caurteku ierobežojumus;
• apdzīvoto vietu un dzīvojamo ēku tuvumu;
• satiksmes drošību;
• sezonālos masas ierobežojumus.

Ko cilvēki jautā

"Kā novērtēta esošo ceļu spēja izturēt paredzēto slodzi?"

Kā ir patiesībā

Esošo ceļu piemērotību vērtējam, salīdzinot prognozēto smagā transporta kustību un transportlīdzekļu parametrus ar konkrēto ceļu tehniskajiem parametriem. Izvērtējumā ņemam vērā:

• ceļa seguma stāvokli;
• ceļa konstrukciju un nestspēju;
• brauktuves faktisko platumu un nomales;
• krustojumu un pagriezienu rādiusus;
• caurtekas un citas inženierbūves;
• iespēju diviem smagajiem transportlīdzekļiem droši samainīties;
• sezonālo ceļu izmantojamību.

Ko cilvēki jautā

"Kādi ceļu un infrastruktūras uzlabojumi būs nepieciešami?"

Kā ir patiesībā

Nepieciešamos uzlabojumus precizēsim pēc ceļu tehniskās apsekošanas un transporta maršrutu izvērtējuma. Iespējamie risinājumi: atsevišķu posmu pastiprināšana, nomaļu nostiprināšana, lokāla brauktuves paplašināšana vai izmainīšanās vietu izbūve, krustojumu ģeometrijas uzlabošana, ūdens novades sakārtošana un, ja nepieciešams, seguma atjaunošana.

Ko mēs apņemamies

• Neveikt nekādus būvdarbus vai ceļu infrastruktūras izmaiņas bez ceļa īpašnieka vai pārvaldītāja saskaņojuma un normatīvajos aktos noteiktās kārtības.
• Valsts autoceļu risinājumus saskaņot ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, bet pašvaldības ceļu risinājumus ar pašvaldību.

Ko cilvēki jautā

"Kas maksās par ceļu uzlabojumiem un to turpmāko uzturēšanu?"

Kā ir patiesībā

Esam gatavi uzņemties finansējumu tiem infrastruktūras uzlabojumiem, kuru nepieciešamību tieši rada projekta radītā papildu transporta slodze un kuri vajadzīgi drošai ražotnes ekspluatācijai. Ikviens uzlabojums tiks veikts tikai pēc tā nepieciešamības tehniska pamatojuma un saskaņošanas ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vai attiecīgo pašvaldību.

Ko cilvēki jautā

"Kā projekts ietekmēs satiksmes drošību Lēdurgā un apkārtnē?"

Kā ir patiesībā

Projekta īstenošana palielinās smagā transporta kustību atsevišķos Lēdurgas pagasta ceļu posmos, un mēs to neslēpjam. Tieši tāpēc satiksmes drošība ir viens no transporta loģistikas izvērtējuma galvenajiem kritērijiem.

Ko mēs apņemamies

• Noteikt prioritāros smagā transporta maršrutus un pēc iespējas samazināt kustību caur blīvāk apdzīvotām teritorijām.
• Ierobežot piegādes noteiktās diennakts stundās un izvairīties no intensīvākajiem vietējās satiksmes periodiem.
• Izmantot tikai tehniski piemērotus transportlīdzekļus un piekabes.
• Uzturēt piebraucamos ceļus tādā stāvoklī, lai tie neradītu papildu satiksmes drošības riskus.
• Regulāri izvērtēt faktiskās transporta plūsmas pēc ražotnes darbības uzsākšanas.